un ko dari tu?

Čau,visiem! Patiesībā es pat nezinu kā šo monologu iesākt,bet es centīšos. Kāds no maniem iepriekšējiem rakstiem ir daudzus aizkustinājis,bet ne uzrunājis. Lai gan es rakstu "always happen with me" rakstīju ar piedošanas un nožēlas odziņu, es sapratu,ka manis ieliktās emocijas nav aizgājušas līdz tiem,kuriem tas raksts būtu jāzin no galvas gluži kā lūgšana vai Tēvreize. Tad nu es centīšos šo rakstu padarīt daudz personiskāku kā nekuru citu no šīs taureņbloglapas.

Man ir pienācis tas periods,ka es saprotu,kuri cilvēki manā dzīvē ienāk tā pat vien,kuri tikai kājas noslauka aiz sliekšņa,kuri pasildas pie mana naudas maciņa vai kuri vienkārši neliek par sevi manīt līdz brīdim,kad ir čuhņā. Tad nu es esmu centusies paanalizēt visu notiekušo un varu teikt,ka esmu BRĪVA! Jā,draugs,brīva! Brīva no aizspriedumiem,kompleksiem,naidu saglabāšanas. Brīdi kad piesēdos pie ahujenā galdiņa,biju virsotnē. Tajā pašā brīdi nedzirdēju čau,kā iet? vai kad sāksim ballēties. Visi manī klausījās un mani par muļķi turēja. Un par to man sāp un par to man prieks! Visvairāk man patika analizēt degradējoša cilvēka rīcību un attieksmi. Vot,tas ir fun!
Pasmiesies ar mani?
Tad nu mani secinājumi no izrietošās situācijas:
1.Mans vienīgais draugs ir mamma. ā,starpcitu,LABĀKAIS! nevienam nav tik īpaša mamma kā man. NEVIENAM! Man nav nemazākās nojausmas,kur viņa smeļ spēkus, bet viņa atdod visu,līdz pēdējam.
2.Es to sauktu par leļļu teātri. Katrai kaut kāda aukliņa aiz ķermeņu daļas,kura ir visvieglāk izgrozīt kā kurai tīk.
3.Ar mani nav viegli,bet kāds bez manis arī nevar.
4.Man ir lieliska akmens seja!
5.Esmu ceļā uz atlabšanu!

Lai gan daudzi no jums neko nesaprata,es tomēr ceru,ka katram no jums aizgāja,ka ir tikai viena iespēja kā dienu pavadīt vieglāk un šķīstāk- uzlikt savu poker face un dzīvot sev! Nav vajadzības triekties pēc cilvēkiem,kuriem ir siti pat pie tavas pēcpuses, vai klausīties cilvēkos,kuri savu degredāciju met augstāk pat par savu debīlo galvu!

Vai ne?

Mieru,sirdi un sevi vēlot,

Tava Siga.