un ko dari tu?

Čau,visiem! Patiesībā es pat nezinu kā šo monologu iesākt,bet es centīšos. Kāds no maniem iepriekšējiem rakstiem ir daudzus aizkustinājis,bet ne uzrunājis. Lai gan es rakstu "always happen with me" rakstīju ar piedošanas un nožēlas odziņu, es sapratu,ka manis ieliktās emocijas nav aizgājušas līdz tiem,kuriem tas raksts būtu jāzin no galvas gluži kā lūgšana vai Tēvreize. Tad nu es centīšos šo rakstu padarīt daudz personiskāku kā nekuru citu no šīs taureņbloglapas.

Man ir pienācis tas periods,ka es saprotu,kuri cilvēki manā dzīvē ienāk tā pat vien,kuri tikai kājas noslauka aiz sliekšņa,kuri pasildas pie mana naudas maciņa vai kuri vienkārši neliek par sevi manīt līdz brīdim,kad ir čuhņā. Tad nu es esmu centusies paanalizēt visu notiekušo un varu teikt,ka esmu BRĪVA! Jā,draugs,brīva! Brīva no aizspriedumiem,kompleksiem,naidu saglabāšanas. Brīdi kad piesēdos pie ahujenā galdiņa,biju virsotnē. Tajā pašā brīdi nedzirdēju čau,kā iet? vai kad sāksim ballēties. Visi manī klausījās un mani par muļķi turēja. Un par to man sāp un par to man prieks! Visvairāk man patika analizēt degradējoša cilvēka rīcību un attieksmi. Vot,tas ir fun!
Pasmiesies ar mani?
Tad nu mani secinājumi no izrietošās situācijas:
1.Mans vienīgais draugs ir mamma. ā,starpcitu,LABĀKAIS! nevienam nav tik īpaša mamma kā man. NEVIENAM! Man nav nemazākās nojausmas,kur viņa smeļ spēkus, bet viņa atdod visu,līdz pēdējam.
2.Es to sauktu par leļļu teātri. Katrai kaut kāda aukliņa aiz ķermeņu daļas,kura ir visvieglāk izgrozīt kā kurai tīk.
3.Ar mani nav viegli,bet kāds bez manis arī nevar.
4.Man ir lieliska akmens seja!
5.Esmu ceļā uz atlabšanu!

Lai gan daudzi no jums neko nesaprata,es tomēr ceru,ka katram no jums aizgāja,ka ir tikai viena iespēja kā dienu pavadīt vieglāk un šķīstāk- uzlikt savu poker face un dzīvot sev! Nav vajadzības triekties pēc cilvēkiem,kuriem ir siti pat pie tavas pēcpuses, vai klausīties cilvēkos,kuri savu degredāciju met augstāk pat par savu debīlo galvu!

Vai ne?

Mieru,sirdi un sevi vēlot,

Tava Siga.

i belive,you too?

Sen senos laikos vecā puilsētiņā dzīvoja Skolotājs, ar audzēkņiem. Pats gudrākais no viņiem kādu dienu aizdomājās: „Vai ir kāds jautājumus uz kuru Skolotājs nespēj atbildēt?” Viņš aizgāja uz pļavu, kurā ziedēja puķes, noķēra pašu skaistāko taurenīti un noslēpa viņu plaukstās. Taurenītis ieķērās ar kājiņām viņa plaukstā, audzēknim ļoti kutēja. Smaidīdams, viņš pienāca pie Skolotāja un jautāja:
- Sakiet, kāds taurenis ir manās rokās: dzīvs vai miris?
Viņš cieši turēja taureni sasvīdušajās plaukstās un bija gatavs kuru katru mirkli nospiest to, tikai lai taisnība būtu viņam.
Nepaskatoties uz audzēkņa rokām, Skolotājs atbildēja:
- Viss ir tavās rokās.

Darbojies!

Un veiksmīgu mazo piektdienu,

Sidža

how cool is that?

Hey,hey! :)

Kaut kā gaidot,kad varēšu doties uz māsas spēli, izdomāju iemest kādu jaunu info te,manā un es ceru,ka arī tavā tauriņpasaulē.
šī nedēļa, tā pat kā iepriekšējā no manis daudz ko pieprasīja,atņēma un uzdāvināja. Nevienu brīdi nenožēloju par to,kas ir noticis. Manas pieredzes kraviņa ir palielinājusies par 10 tonnām.
Viena no svarīgākajām lietām,ko šajā nedēļas nogalē es sapratu, ka esmu akla. Neredzu cilvēku patiesos nolūkus. Es pat viņus nejūtu. Man apkārt bija cilvēki,kuri bija ar mani,tikai tad,kad pašiem bija silti. Lai gan tas ir tikai loģiski,ka mums vienmēr ir vieglāk doties pa ērtāko ceļu, es tomēr uzskatu,ka šādi nolūki ir nicināmi un pilnīgi ačgārni. Tomēr katrs no mums izdara savu izvēli. Ja tu šo lasi,tad zini,ka mana paradīze tavā azotē ir beigusies. Un lai ko tu rakstītu un darītu,es tomēr uzskatu,ka tu savu izvēli izdarīji MAN PAR LABU!
Otra lieta,ko es ieguvu ir spēks. Ir jau otrdiena un neesmu kavējusi nevienu stundu, bet esmu tik nereāli pārgurusi. Neesmu gulējusi,ne normāli ēdusi. Es ceru,ka tas drīz nostabilizēsies.
Trešā lieta,kas man nudien lika visu pārdomāt un novērtēt ir mammas rūpes,kuras pēdējā mēneša laikā esmu ieguvusi pāri pārēm. Tas ir nereāli feini. Es viņu mīlu,MĪLU!
Šķiet,ka es drīz sasniegšu savu laimes orgasmu. Jo es to jūtu, bet vēl jānotic.
Es labprāt turpinātu,bet man laiks doties pie māsas. Pēdējā laikā mums tā ne īsti saskan, bet kad skan,tad pa visu Jelgavu. ;D


A lot of smile,

Tauriņmeitēns

always happen with me

Vienmēr tev būs bail- kaut ko pazaudēt un kaut ko iegūt. Vienmēr būs bail palikt vienam. Slikti, ja pēkšņi vari kļūt nevajadzīgs, ja vari būt lieks. Ne jau vienmēr cīņā ar dzīvi zaudē tikai vājie. Spēkam nav lielas nozīmes. Uzvaras gūt palīdz galvenokārt griba.
Vienmēr uz šīs zemes šalks jūras, tavu seju slacīs lieti, apdedzinās tuksnešu svelme un atvēsinās pirmais sniegs. Vienmēr būs trokšņainas pilsētas un klusas lauku mājas, skaļi tirgi, kur enerģiskas sievas piedāvās dārgas rozes, un būs aizmirstas mežu pļavas, kur vari saplūkt ziedus, lai pasniegtu savai meitenei vai arī aiznestu uz kapiem, kur guļ tavi piederīgie vai draugi.
Vienmēr pie tevis kāds atnāks un kāds no tevis aizies.
Vienmēr, kamēr tu dzīvosi, tu centīsies gūt laimi, varbūt tā arī nekad neuzzinot, kas ir laime un kādu to vēlējies gūt.
Vienmēr kaut kur blakus vai tālu būs cilvēks, kas tevi gaidīs. Tev tikai šis cilvēks jāatrod. Tev tikai pie šī cilvēka jāaiziet.
Tu kaut vienreiz dzīvē pateiksi – “es tevi mīlu”.
Tev kaut vienreiz dzīvē kāds pateiks – “es tevi mīlu”.
Vienmēr, kamēr dzīvosi, tu būsi cilvēks – tāds, kāds tu esi.
Un vienmēr viss kas notiks ar tevi būs dabīgi. Un tu nespēsi to apturēt,aizmirst vai neredzēt. Tu tikai to izjutīsi,sajutīsi un reizēm arī izdzīvosi.

Cheers,friends! 

Lots of love,

Siga

my own paradise

Hello,my darling! :)

Mans pēdējais ieraksts šajā taurenīšu lapā bija dienu pirms pilngadības. Ir jau pagājis kāds laiciņš un esmu jau izbaudījusi šādus tādus jociņus šajā gadskārtā.
Kā jau iepriekš minēju,ka pilngadībai ir savi plusi un savi mīnusi,liek katram aizdomāties,kas īsti ir pingadība? Vai sasniedzot 18 gadu vecumu ir jāmaksā valstij lielāki nodokļi? Vai varam beidzot doties kurp gribam un nākt mājās kad gribam? Vai varam legāli pirkt alkoholu un droši tusēt uz ielām? Es uzskatu,ka Tu jau nu noteikti,mīļais/ā,zini šīs atbildes. Dzīvojot un izdzīvojot savu pilngadību, manās interesēs nav bērniem vai mazbērniem stāstīt kā no kruķiem bēgu, kā tusēju vai pārdzēru saprašanu. Esmu vairāk interesēta par to, kādas iespējas man sniedz neformālā izglītība, kādas trakas ballītes mani sagaida draugu lokā, ko es spēju sasniegt un izdarīt. šobrīd tas man ir ļoooti būtiski.
Jā,esmu jau paspējusi iestāties darbā, kas nebūt nav viegli apvienot ar mācībām, paspējusi nolikt autovadītāju tiesības, kas no manis prasīja daudz spēkus un no vecākiem lielu finansiālu atbalstu, paspējusi iziet cauri ellei un paradīzei, zaudējusi draugus un ieguvusi mācības.
Es labprāt turpinātu,bet limits. Mans personīgais limits nav jāizklāsta,kaut gan ļoti cenšos,lai Tev būtu nedaudz interesanti. Kuram gan būtu jautri lasīt ita blogu,ja tur nav nekā personīga, tikai fakti,fakti...?

Es katram no Jums novēlu izbaudīt visu. VISU! (tikai robežās)

Pagaidām tas arī viss.

Es Tevi,Tevi un arī Tevi mīlu!

Siga