Forši,vai ne?
Rīt jau 13.oktobris. Tā ir diena,kad mamma ar tēti mani sagaidīja plkst. 00:55. Šķiet tāpēc esmu nakts bērns, bet no rītiem nereāli grūti piecelties. Domājams,ka rītdiena nebūs izņēmums. ;D
Esmu diezgan sentimentāla. Un vecums man nav nekāds skaitlis. Lielākā daļa no Jums jau nojauš,ka man galīgi nepatīk dzimšanas dienas, it īpaši manējā. Sajūta,ka nevis es novecoju,bet viss noveco līdz ar mani. Cilvēki šķiet pieaugušāki,nopietnāki un atbildīgāki. Bet man tik nereāli patīk būt bērnam- būt spiestai pildīt mājas darbus,savārīt sūdus un tikt ārā no tiem ar vecāku pabalstu,runāt pretī mammai un ietērpties rozā pidžama,paķert pie rokas lācīti un likties slīpi, kaitināt Zuzi (mājas mīlule) un vēl vairāk Evu (vismīļākā māsa ever), aizmirst nomazgāt traukus un sakārtot istabu, jo bija meiteņu pasākums, skaļi smieties un sist muļķi lielveikalos, nemācēt runāt krieviski, saukt omi un opi par vecmāmiņu un vectētiņu, lūkoties uz mammu ar zinātkārām acīm, nezināt ko darīt,kad ir mēsli, ļaut izlādēties telefonam, kad esmu prom no mājām,lai varētu aizbildināties kāpēc paliku vēl trīs dienas prom, uztraukties vai ballītēs kāds pieķers iedzerot, palūgt tētim,lai aizved uz skolu. Patiesībā es varētu turpināt un turpināt, jo MAN PATIEŠĀM PATĪK BŪT BĒRNAM!
Lai gan es zinu,ka attiecībā uz vecākiem un pārējiem nekas būtisks nemainīsies- vēljoprojām varēšu zviegt, dziedāt,ākstīties,jokot,lūgt padomu, tomēr sirds nav mierīga, ka esmu vienu soli tuvāk pensijai.
Pilgadības plusi ir nereāli daudz un arī mīnusi nav maz.
Es tomēr ceru,ka rītdiena krasi apgriezīs manu ikdienas rutīnu gaisā un esmu pateicīga un laimīga visiem,visiem,visiem!!! Tiem,kas ir bijuši ar mani šos 17 gadus, tiem,kuri naktīs dēļ manis nav gulējuši, tiem,kuriem mani joki ir pašsaprotami, tiem,kuri man likuši daudz pārciest un izciest, tiem kuri man tik daudz ir iemācījuši un daudz pāri darījuši. VISIEM!
Arī es esmu ar jums un vienmēr būšu!
Ar nevainīgiem un nepilgadīgiem skūpstiem,
Jūsu vienīgā Siga! :)
MĪLĒSIM TAUREŅUS KOPĀ!
